Ārstnieciskā masāža

Ārstnieciskā klasiskā masāža - ārstniecības metode, kurā izmanto dozētu mehānisku iedarbi uz cilvēka ķermeni, ar masiera rokām vai citām ķermeņa daļām, vai speciāliem aparātiem ārstnieciskos vai profilaktiskos nolūkos.

Ārstnieciskās masāžas mērķis ir izmantojot dažādus paņēmienus un pielietot tās dažādu slimību terapijā.

Viens no populārākajiem un maldinošajiem uzskatiem ir, ka masāžai jābūt ļoti spēcīgai un sāpīgai. Prakse rāda, ka pēc masāžu kursa (10 reizes), lielāka muskuļu atslābināšana tiek panākta pie maigākas iedarbības. Iedarbojoties uz muskuļiem pārāk stipri, efekts ir pilnīgi pretējs, jo muskuļi uz sāpēm reaģē ar sasprindzinājumu. Tāpēc masāžai jābūt dziļai nevis sāpīgai, tad tā ārstēs, nevis kaitēs.

Nu un protams pēc masāžas nav jāpaliek zilumiem. Tie liecina par masiera nekompetenci un nepareizu tehniku, kurā tiek saspiesta āda, nevis saķerts muskulis. Izņēmums ir pacientiem ar trausliem kapilāriem.

Lai izvairītos no augstāk minētām problēmām, ārstnieciskā masāža ir jāveic pie sertificēta speciālista ar medicīnisko izglītību, kurš pārzina cilvēka anatomiju, fizioloģiju un saprot tās nianses.

Taisot ārstiecisko masāžu ir jāsaprot, ka tas ir liels stress organismam un pēc procedūras var būt organisma atbildes reakcija: slikta dūša, galvassāpes, temperatūra, palielināta svīšana, kopēja stāvokļa pasliktināšanās, miegainība vai garastāvokļa maiņa.

Reakcija uz ārstniecisko masāžu var būt jau pēc pirmās reizes, bet tik pat labi pēc trešās, vai retos gadījumos pat pēc piektās reizes. No šīm reakcijām nav jābaidās, jo tās liecina par to, ka atjaunošanās procesi sākušies un organisms sāk pārkārtoties.

Minimālais masāžu kurss ir 5 reizes. Tas ir minimums, pēc kura var gaidīt ārstniecisko efektu. Optimālais daudzums ir 10 reizes. Retos gadījumos nepieciešamas 15 reizes. Veselam cilvēkam būtu jāiziet 1 masāžas kurss gadā. Nepieciešamības gadījumos 2 reizes gadā. Ja biežāk, tad ķermenim rodas atkarība un ārstnieciskais efekts izzūd.

 

Pie ārstnieciskās masāžas izšķir pacienta dažādu ķermeņa daļu masāžas:

  • Kakla un apkakles apvidus (daļas) masāža
  • Muguras krūšu apvidus (daļas) masāža
  • Jostas-krustu un sēžas apvidus (daļas) masāža
  • Apakšējās ekstremitātes masāža
  • Vēdera masāža
  • Krūškurvja apvidus (daļas) masāža
  • Augšējās ekstremitātes masāža
  • Galvas masāža

Ārstnieciskās masāžas indikācijas:

  • veselības profilakse veselam cilvēkam.
  • elpošanas un ORL slimības: vazomotorās un alerģiskās iesnas, angīnas, faringīti, laringīti, hroniski bronhīti, HOPS, bronhiālā astma remisijas fāzē starplēkmju periodā, plaušu emfizēma, pleirīti un pneimoskleroze.
  • sirds un asinsvadu sistēmas slimības: koronārā sirds slimība, pēc akūta miokarda infarkta, hipertoniskā slimība, arteriāla hipotonija, somatoformu veģetatīvā disfunkcija, miokardiodistrofija, miokardiopātija, infekciozi alerģiskais miokardīts, kardioskleroze, sirds atveru stenoze un vārstuļu mazspēja, obliterējošas apakšējo ekstremitāšu artēriju slimības, varikozās vēnas.
  • Balsta un kustību aparāta slimības un traumas: atlieku parādības pēc mīksto audu traumām, saišu un locītavu somiņu bojājumi, muskuļu un saišu sastiepumi, tendinīt, izmežģījumi, locītavu posttraumatiskas kontraktūras, kontraktūras pēc apdegumiem vai apsaldējumiem, bursīti, atlieku parādības pēc kaulu lūzumiem, artrīti, poliartrīti, mugurkaula traumas, deformējošā spondiloze, ankilozējošais spondilīts, atlieku parādības locītavās pēc pārciesta aktīva reimatisma, peritonīti, plakanā pēda, stājas traucējumi, starpskriemeļu disku osteohondroze u.c.
  • Endokrīno dziedzeru un vielmaiņās slimības: aptaukošanās, cukura diabēts, hipotireoze.
  • Grēmošanas orgānu slimības: kuņģa hipersekrēcija, dispepsija, hronisks gastrīts, gastroproze, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, žultspūšļa un žults ceļu diskinēzija, nekalkulozs holecistīts, pankreatīts.
  • Centrālās un perifērās nervu sistēmas slimības: galvas smadzeņu asinsvadu ateroskleroze, smadzeņu asinsrites traucējumu sekas, migrēna, parkinsonisms, diencefāliskie sindromi, bērnu cerebrālā trieka, poliomielīta atlieku parādība, neiralģijas, pleksīti, neirīti, polineirīti, polineiropātijas, starpskriemeļu disku deģeneratīv pārmaiņu izraisīti radikulīti, autonomās inervācijas traucējumi, solarīts, vibrācijas slimība, perifērās un centrālās nervu sistēmas traumu sekas, multiplā skleroze u.c.
  • Sieviešu un vīriešu dzimumorgānu slimības: saaugumi mazajā iegurnī, dzemdes piedēkļu hroniski iekaisumi, patoloģisks dzemdes stāvoklis, t.s. hiperantefleksija, retrofleksija, laterofleksija, dismenoreja, amenoreja, neauglība, stāvokļi pēc ginekoloģiskām operācijām, sāpes jostas un krustu apvidū starpmēnešreižu periodā, klimaktēriskais sindroms, hroniski uretrīti, prostatīti, vezikulīti, cistīti.

Ārstnieciskās masāžas kontrindikācijas:

  • Smags organisma vispārejais stāvoklis: augstā temperatūra, kaheksijas, ļaundabīgi un augt turpinošie labdabīgi audzēji, asins slimības, asinsvadu aneirisms, asiņošanas draudi, akūtie strutaini iekaisumi, stiprās sāpes, pie dažādu orgānu mazspējas, ādas, stafilokoku, streptokoku, sēnīšu, vīrusu u.c. infekcijas un alerģiskās saslimšanas, limfadenīti, pārmērīgs fiziskais vai psihiskais nogurums, alkohola lietošana iepriekšējā dienā
  • Elpošanas orgānu slimības: plaušu tuberkuloze aktīvā fāzē un eksudatīvs pleirīts akūtā stadijā
  • Sirds un asinsvadu sistēmas slimības: miokarda un sirds apvalku akūti iekaisumi, reimatisma aktīvā fāze, kombinētas sirdskaites ar prevalējošu mitrālās atveres stenoze ar komplikācijām (asins spļaušana, mirdzaritmija), koronārā mazspēja ar biežām stenokardijas lēkmēm, sastrēgums mazajā asinsrites lokā (sirds astmas), vēlīno stadiju smadzeņu asinsvadu ateroskleroze, hroniskas smadzeņu asinsrites mazspēja, obliterējošs endarterīts un varikozās vēnas ar trofiskām čūlām.
  • Balsta un kustību aparāta slimības: akūti un subakūti iekaisumi ar vietējām un vispārīgām izpausmēm.
  • Gremošanas orgānu slimības: iekšķīgo orgānu sāpīga palpācija, slikta dūša, vemšana, zarnu vai vēderplēves tuberkuloze.
  • Centrālās un perifērās nervu sistēmas slimības: kauzalģijas sindroms pēc perifēro nervu traumām, kakla un krūšu daļas radikulīts ar glanglionītu, nervu saknīšu  un pinumu bojājumi, muguras smadzeņu vai to apvalku iekaisums ar trofiskiem traucējumiem, nervu sistēmas tuberkulozs bojājums, autonomās nervu sistēmas slimības akūtā stādijā, neirozes ar afektīviem stāvokļiem vai krampjiem.
  • Sieviešu un vīriešu dzimumorgānu slimības: iekšējo vai ārējo dzimumorgānu akūti iekaisumi, strutaini procesi mazajā iegurnī, kolpīts vai uretrīts, veneriskās slimības, grūtniecība un 2 mēneši pēc dzemdībām vai aborta.

(I. Zeidlers, Ārstnieciskā masāža: kā apgūt un izmantot masāžu dažādu slimību ārstēšanā. 2. izdevums. Rīga : Avots, 2011 159 lpp.)